ASV domnīca “Tax Foundation” pirms dažām dienām publicēja analīzi, kas Latviju 38 OECD valstu konkurencē ierindo augstajā otrajā vietā starp valstīm ar konkurētspējīgākajām nodokļu sistēmām. Minētajā analīzē mūsu kaimiņvalsts Igaunija kārtējo gadu ieņēmusi godpilno pirmo vietu, kā trešā minēta Jaunzēlande. Piekrītu, ka šāds starptautisks novērtējums ir atzinības vērts, tomēr nav pamata ieslīgt pašapmierinātībā. Starptautiskā konkurence un dinamiskās izmaiņas nozīmē, ka arī nodokļu sistēmas regulējums ir nepārtraukti papildināms un uzlabojams. Atzinīgi vērtējams Saeimas 2022. gada 20. oktobrī 3. lasījumā pieņemtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas atvieglos un motivēs ārvalstu investorus – fiziskas personas – veikt ieguldījumus Latvijā. To pieņemšana ļauj konkurēt ar nodokļu sistēmas regulējumiem, kas pastāv kaimiņvalstīs, un cīnīties par investīciju piesaisti no līdzvērtīgākas “starta pozīcijas”.

Minētā likumprojekta pieņemšana arī ļaus Latvijai saglabāt esošo novērtējumu un virzīs iepretim vēl labākam starptautiskajam novērtējumam nākotnē. Grozījumi ļaus vismaz daļēji nodokļa piemērošanu ienākumam no vērtspapīriem pielīdzināt kārtībai, kāda tā jau vairākus gadus ir mūsu kaimiņvalstīs. Tie būtiski uzlabos Latvijas kapitāla tirgus kopējo pievilcību citu ES/EEZ valstu investoriem – fiziskām personām.

Jāuzsver, ka Latvijā kapitāla tirgus attīstību līdz šim būtiski kavēja nodokļu piemērošana procentu maksājumiem fiziskām personām par turējumā esošiem vērtspapīriem. Latvijas sabiedrībai, veicot procentu maksājumus nerezidentam par turējumā esošiem vērtspapīriem, kas nav publiskās apgrozības vērtspapīri, ir jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis, piemērojot 20% nodokļa likmi. Grozījumiem stājoties spēkā un izpildoties likumā noteiktiem nosacījumiem, turpmāk būs jāpiemēro 5% nodokļa likme. Igaunijā un Lietuvā reģistrētas sabiedrības, kas ir tuvākās konkurentes Latvijas valsts sabiedrībām kapitāla piesaistē, šādām izmaksām vispārējos gadījumos ieturējuma nodokli nepiemēro. Tieši šīs atšķirības dēļ Latvijas kapitāla tirgus dalībnieki ir spiesti veidot mākslīgas struktūras, dibinot sabiedrības citās valstīs, lai būtu konkurētspējīgi kapitāla piesaistē. Tas lieki patērē sabiedrību resursus.

Pieņemtie grozījumi veicinās Latvijas konkurētspēju un kapitāla tirgus pievilcību uz citu valstu fona, bet neatkarīgi no tiem, konkurence kapitāla piesaistei starp valstīm ir augsta. Ekonomisko izaicinājumu rezultātā, kas radušies Covid-19, Krievijas kara Ukrainā, u.c. iemeslu dēļ, kā prognozē ekonomisti, tuvākā gada laikā sagaidāma recesija. Tādēļ vēl jo vairāk ir jāturpina pilnveidot tiesiskais regulējums, kas Latviju investoru vērtējumā nostāda līdzvērtīgā pozīcijā ar citām valstīm, jo īpaši ar Igauniju un Lietuvu, kas ir mūsu tiešās konkurentes kapitāla piesaistei.

Fintech Latvija asociācija nozaru darba grupas regulāri izvērtē nepieciešamos uzlabojumus, un kopā ar sadarbības partneriem piedalās Latvijas kapitāla tirgus pilnveidošanā.

Jānis Šneiders, Fintech Latvija asociācijas Finanšu un nodokļu grupas eksperts