NOZARES PĀRSKATS
Pēdējo gadu laikā finanšu tehnoloģiju nozare piedzīvojusi strauju attīstību gan Latvijā, gan pasaulē. Šī nozare, kas tāpat kā virkne citu, saskārās ar Covid-19 vīrusa izplatību un tam sekojošo ekonomikas bremzēšanos, šobrīd lēnām sākusi atveseļoties.
Šobrīd Latvijā visplašāk pārstāvētās fintech jomas: maksājumu sistēmas, finanšu datu/IT risinājumi, P2P (peer-to-peer) platformas. Tāpat kā citur pasaulē, arī Latvijas tirgu sāk iekarot kriptovalūtu un blokķēdes risinājumi.
AKTUALITĀTES UN TENDENCES
NEPIECIEŠAMĀ INFRASTRUKTŪRA, TRADĪCIJAS UN TALANTI
Ņemot vērā spēcīgās banku un finanšu nozares tradīcijas reģionā, kā arī augsti kvalificētu speciālistu jeb “talantu” pieejamību lielākajā Baltijas reģiona pilsētā – Rīgā, vietējie finanšu tehnoloģiju nozares pārstāvji kopējai ekosistēmai paredz augstu izaugsmes potenciālu. Uzņēmējdarbībai labvēlīgā augsne, draudzīgs regulējums, nepieciešamās infrastruktūras, inovāciju un talantu pieejamība ir svarīgākie faktori, ko fintech nozares pārstāvji min kā galvenos iemeslus tam, kāpēc par savu darbības vietu izvēlējušies tieši Latviju.
IESPĒJAMS, DRAUDZĪGĀKAIS REGULATORS PASAULĒ
Straujā nozares izaugsme veicinājusi regulatīvo un uzraudzības mehānismu ieviešanu, kas šobrīd spēj nodrošināt pārredzamu un saprotamu dialogu starp iesaistītajām pusēm.
Kā viens no pēdējā laika ievērojamākajiem notikumiem – akciju opciju regulējuma ieviešana, kas palīdz uzņēmumiem gan piesaistīt potenciālos talantus no ārvalstīm, gan arī palielina leģitimitāti investoru acīs. Starptautiskā jaunuzņēmumu kopiena Latvijas regulējumu atzinusi par vienu no draudzīgākajiem pasaulē. Vietējie finanšu tehnoloģiju uzņēmumi sadarbību ar vietējo regulatoru raksturo kā atvērtu un saprotamu, salīdzinot to pat ar sadarbību ar kādu citu finanšu tehnoloģiju uzņēmumu.
ILGTSPĒJA, LAI PĀRVALDĪTU LĒMUMUS UN LĪDZEKĻUS
Eksperti prognozē, ka turpmākās izmaiņas likumdošanā lielā mērā ietekmēs arī globālie ilgtspējas mērķi. Jau šobrīd tas tiešā veidā ietekmējis tiesiskos regulējumus daudzviet Eiropā, kļūstot par vienu no svarīgākajiem elementiem gan ar likumdošanu, gan ar uzņēmējdarbību saistīto lēmumu pieņemšanā. Tāda tendence, ņemot vērā notiekošo pasaulē, turpināsies arī nākotnē, ietekmējot visas uzņēmējdarbības nozares, tostarp finanšu tehnoloģiju uzņēmumus.
PAR PĀRSKATU
Fintech pārskats “The Pulse of Latvian Fintech” ir publisks pārskats par fintech ekosistēmu Latvijā, kurā apkopotas nozares galvenās, izaugsmi raksturojošās tendences, kā arī komentāri par iespējamajiem nākotnes scenārijiem. Pārskatu sagatavojuši un plašākai sabiedrībai piedāvā Fintech Latvija asociācija sadarbībā ar stratēģisko pētniecības partneri – inovāciju vadības uzņēmumu “Helve”. Tā mērķis ir kļūt par ceļvedi potenciālajiem investoriem, sniedzot nozares ekspertu, kā arī publiskā sektora pārstāvju atziņas par normatīvo regulējumu, aktuālajiem atbalsta mehānismiem, kā arī kapitāla pieejamību. Pilnu video ierakstu no Fintech Latvija asociācijas nozares pārskata prezentācijas “Latvian Fintech Pulse” skatīties šeit.
Pētījums “Latvijas nebanku patērētāju kreditēšanas nozares attīstība”
Šī gada pavasarī Fintech Latvija asociācijas organizēto mediju brokastu ietvaros tika prezentēts Arņa Saukas neatkarīgais pētījums “Latvijas nebanku patērētāju kreditēšanas nozares attīstība”.
Neatkarīgais pētījums veikts, jo nebanku kreditēšanas nozare, līdz ar Fintech nozari, piedzīvojusi strauju attīstību kā Latvijā, tā citviet pasaulē. 2021. gadā nebanku nozares izsniegtais kopējais patēriņa kredītu apjoms sasniedza vairāk nekā 350 milj. eiro. Pētījums sniedz visaptverošu ieskatu nozares attīstībā, tai skaitā izmaiņās regulējumā, kredītportfeļa kvalitātē un procentu likmēs, salīdzinājumā ar banku sektoru.
Prof. Arņa Saukas pētījums veikts 2023. gada sākumā, balstoties uz publiski pieejamo statistiku, FLA biedru aptauju un ekspresintervijām, kā arī FLA sniegto informāciju. Tajā piedalījās: 4FINANCE AS, DelfinGroup (Banknote), VIZIA FINANCE SIA, NORDIC FINANCE SIA, MOGO AS, PRIMERO FINANCE AS, IPF DIGITAL LATVIA SIA, kas ir vairāk nekā 50% no nozares, pēc izsniegto nebanku patēriņa kredītu apjoma.
Savukārt, par to, kā uz nozarē notiekošo reaģējusi sabiedrība, atklāj pētījumu aģentūras “Norstat” šī gada martā veiktā sabiedrības domas aptauja. Tas atklāja, ka nebanku kredītu lietotāju vidū šobrīd būtiski vairāk ir tādu, kam attieksme ir pozitīva un neitrāla – 70%, un atbilstoši būtiski mazāk negatīvi noskaņoto – 28%. “Norstat” aptauja veikta 2023. gada martā, internetā aptaujājot 1000 iedzīvotājus Latvijā vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Linda Ezera
Norstat Latvija vadītāja
Prof. Arnis Sauka
Tīna Lūse
Fintech Latvija asociācijas vadītāja
