Pēc divu nebanku kredītdevēju pieteikumiem Satversmes tiesa Latvijā ir ierosinājusi lietas par grozījumu Patērētāju tiesību aizsardzības likumā atbilstību Satversmei. Izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā tika pieņemtas 2018. gada 4. oktobrī, nosakot ierobežojumu kredīta kopējām izmaksām 0,07% dienā.

Ar pieteikumiem Satversmes tiesā nebanku kredītdevēji lūdz izvērtēt pieņemto normu atbilstību Satversmes 1. un 105. pantam. Šie Satversmes panti nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, kā arī to, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu un to nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.

Arī citās Eiropas valstīs tiek skatīti jautājumi par pakalpojuma cenas ierobežošanu finanšu sektorā un to atbilstību Konstitūcijai. Tā, piemēram, 2019. gada 13. martā Rumānijas konstitucionālā tiesa pasludināja, un 2019. gada 14. martā spēkā stājās lēmums lietā par “Valdības rīkojuma Nr. 13/2011 par tiesību aktos noteiktajiem procentiem un soda procentiem par finanšu saistībām un dažu finanšu fiskālo pasākuma regulēšanu banku nozarē atbilstību Rumānijas konstitūcijai”, atzīstot pieņemtās izmaņas par neatbilstošām Rumānijas konstitūcijai.

Valdības rīkojums Nr. 13/2011 noteica, ka, pirmkārt, savstarpējās attiecībās starp patērētāju un patēriņa kredīta izsniedzēju soda procentus ir pieļaujams ieviest tikai tādā gadījumā, ja tas atrunāts starp pusēm noslēgtajā līgumā un līguma termiņš ir ne mazāks par gadu, bet, otrkārt, aizdevuma procentu likme nevar pārsniegt noteiktu robežlielumu. Šie grozījumi attiektos arī uz tiem aizdevuma līgumiem, kas tikuši noslēgti pirms grozījumu stāšanās spēkā.

Minētajā lietā Rumānijas konstitucionālā tiesa nonāca pie secinājuma, ka jaunā regulējuma izstrādāšanas laikā netika ņemts vērā, kāda būs grozījumu sociāli ekonomiskā ietekme uz sabiedrību un tās interesēm. Tas tika pamatots ar faktu, ka finanšu sektors pats par sevi ir sensitīvs un nozīmīgs attiecībā uz tirgus ekonomiku, tādēļ it īpaši nepieciešams, lai likumdevējs, ieviešot šādus grozījumus, uzreiz rastu skaidrus risinājumus to piemērošanai un būtu skaidri konstatējams to mērķis. Valdības rīkojums Nr. 13/2011 nav pienācīgi pamatots, nav skaidrs grozījuma mērķis, tādēļ nav arī izprotams vai šie grozījumi ir samērīgi. Jebkādai “griestu” noteikšanai attiecībā uz procenta likmēm ir jābūt skaidri pamatotai, mērķim ir jābūt skaidri izprotamam, lai novērstu neskaidrības un saglabātu stabilitāti, tādējādi nodrošinot tiesiskās paļāvības principa ievērošanu.

Tā kā nav skaidrs grozījumu ieviešanas mērķis, ir pārkāpts arī tiesiskuma princips. Likumdevēja uzdevums ir nodrošināt, lai valsts tiesību sistēma atbilstu patiesajām sabiedrības interesēm un sociālajam taisnīgumam, kas neskaidra regulējuma gadījumā netiek izpildīts. Valdība, pieņemot šos grozījumus, neveica pienācīgu to ietekmes izvērtējumu, lai noteiktu, kādas sekas tie radītu sabiedrībai un finanšu sektoram.

Rumānijas konstitucionālās tiesas lēmums rumāņu valodā pieejams šeit.

Ar pilnu Rumānijas konstitucionālā tiesas lēmumu angļu valodā par pieņemto normu neatbilstību Konstitūcijai var iepazīties šeit.