Latvijas savstarpējo aizdevumu platformām ir potenciāls ieņemt līderpozīcijas Eiropā

Published On: November 7th, 2016

ŽURNĀLISTE ŽANETE HĀKA LAIKRAKSTAM “DIENAS BIZNESS”

Izveidojot savstarpējo aizdevumu platformu regulējumu, kas aizsargā ieguldītājus, nevajadzētu pārregulēt tirgu, jo tas var aizbiedēt uz citām valstīm tās dažas platformas, kas šeit darbojas.

Savukārt, ieviešot samērīgus nosacījumus, iespējams veicināt nozares attīstību, diskusijā par platformu regulējumu atzina eksperti.

BŪS PIEPRASĪTAS

Patlaban Finanšu ministrijā tiek izstrādāts likumprojekts par savstarpējo aizdevumu platformu uzraudzību, un notiek aktīvas diskusijas starp visām iesaistītajām pusēm par tā izstrādi.

Lai arī pasaulē brīvo līdzekļu ir daudz, ne visiem, kam nepieciešams finansējums, ir iespēja saņemt naudu bankās to stingrās kredītpolitikas un prasību dēļ. Tādēļ pasaulē attīstās savstarpējo aizdevumu platformas, ar kuru palīdzību gan privātpersonas, gan uzņēmumi var aizņemties vajadzīgos līdzekļus, savukārt investori zemā ienesīguma periodā saņemt augstāku atdevi ieguldījumiem.

Patlaban Lielbritānija ir priekšā visām pārējām Eiropas valstīm, labs piemērs ir arī Igaunija, kas ir neliela valsts, bet platformas tajā attīstās strauji, norāda Twino vadītājs Jevgeņijs Kazaņins.

Latvija, kaut arī patlaban šeit strādā tikai dažas platformas, sāk ieņemt savu lomu šajā tirgū, norāda eksperti. Jaunākie dati liecina, ka arī Latvijas savstarpējo aizdevumu platformas šajā gadā piedzīvojušas strauju izaugsmi. Provizoriskie dati par finansēto kredītu apmēru Eiropā liecina, ka šā gada pirmajos trīs ceturkšņos lielāko apjomu finansējusi Francija – 135 miljonus eiro, otrajā vietā ir Vācija ar 130 miljoniem eiro, bet trešajā vietā – Latvija ar 107 miljoniem eiro, tādējādi Latvijai nākotnē ir potenciāls apsteigt divas pirmās valstis. Savukārt, ja runā par investīciju apmēru uz vienu iedzīvotāju, gada nogalē Lielbritānijā šīs rādītājs varētu sasniegt 90 eiro uz vienu iedzīvotāju, bet Latvijā – 72 eiro uz vienu iedzīvotāju.

Patlaban Latvijas platformas jau ir ievērojušas gan Eiropas lielās platformas, gan institucionālie investori, Jevgeņijs Kazaņins uzsvēra, piebilstot, ka neredz iemeslu, kādēļ savstarpējo aizdevumu platformas nevarētu attīstīties tikpat strauji kā līdz šim.

Ekonomists Ojārs Kehris uzsvēra šo tirgus spēlētāju nozīmi nākotnē. Viņš piebilda, ka ir būtiski, lai nauda var plūst no tiem reģioniem, kuros tā ir lētāka vai kur ir vairāk brīvo līdzekļu, uz valstīm, kur tā ir visvairāk nepieciešama. Tomēr nozarei ir jābūt regulējumam, un ir skaidrs, ka tās valstis, kuras to ieviesīs ātrāk, izvirzīsies priekšā pārējām. Tajā pašā laikā ir jācīnās pret tiem, kuri grib nozari pārregulēt. Noraidot izskanējušās bažas par iespējamā burbuļa veidošanos nozarē, ņemot vērā straujo izaugsmi, O. Kehris uzsvēra, ka kopējās summas ir mazas un pieaugums uz zemās bāzes fona izskatās liels. Salīdzinājumā – Eiropas kopējais banku bilances apmērs ir viens triljons eiro, savukārt aizdevumu platformu kopējais apjoms ir pieci miljardi, kas salīdzinājumā ir ļoti mazs īpatsvars. Platformas patlaban no kopējā Eiropas finanšu tirgus veido vien nepilnu 1%.

JĀNOVĒRŠ RISKI

Par likumprojektu atbildīgās Finanšu ministrijas Finanšu tirgus politikas departamenta direktores vietniece Aija Zitcere uzsvēra, ka finanšu platformas ir ļoti efektīvs finanšu starpnieks, kam pretstats ir bankas, kas ir ļoti regulētas. Atšķirība ir tā, ka platformām viss kredītrisks pāriet uz noguldītāju, līdz ar to nav nepieciešams tik stingrs regulējums kā bankām.

Tomēr tieši tādēļ ir svarīgi gan nodrošināt pamatrisku pārvaldību, gan to, lai regulējums saglabātu platformas pamatideju kā vienkāršam finanšu instrumentam. Līdz ar to, veidojot regulējumu, FM plāno pievērst uzmanību prasībām attiecībā uz pamatkapitālu un valdes locekļiem, lai nodrošinātu, ka uzņēmums ir uzticams un turpina darboties ilgtermiņā.

Otrs būtisks aspekts ir – kā nodrošināt, lai ieguldītājs saprot, kur viņš iegulda, un saņem visu nepieciešamo informāciju, līdz ar to patlaban notiek diskusija, kā noteikt ieguldījumu limitus, ņemot vērā, ka kredītrisks ir uz ieguldītāja pleciem. Tādējādi, pēc A. Zitceres domām, nebūtu pareizi, ka šajā instrumentā tiktu ieguldīti visi cilvēka uzkrājumi.

Papildus regulējumam, pēc viņas teiktā, jāmēģina atrisināt interešu konflikts, kas veidojas jebkuram finanšu starpniekam, kas darbojas citu vārdā, lai kredīti tiek izsniegti, izvērtējot un darbojoties ieguldītāju interesēs, jo dabiski ir tas, ka, ja atbildīgs ir kāds cits, tad ir vēlme ieguldījumiem pieiet brīvāk, viņa uzsvēra.

Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārstāvji izteica bažas, ka nozare nesaskata visus pastāvošos riskus, un tādu ir daudz, piemēram, kas notiek, ja platforma bankrotē, kā visi investori var celt prasību pret vienu platformu un citi, tādēļ nozarei ir jāapkopo šie riski un jāsniedz priekšlikumi valdībai, kā tos regulēt.

JĀIEVIEŠ LAICĪGI

Tomēr tirgus dalībnieki uzsvēra, ka nozare līdz šim spējusi veiksmīgi darboties un ieviest pašregulāciju, taču valsts regulējums arī ir nepieciešams. Kā sacīja Mintos vadītājs Mārtiņš Šulte, Mintos, kas ir priekšgājējs visām platformām Latvijā, sākot darbu šeit pirms pusotra gada, daudz ko savā darbībā aizguva no Lielbritānijas pieredzes, līdz ar to daudzi investorus aizsargājoši aspekti jau ir ieviesti pašregulācijas kārtībā, un citas platformas, kas sāka darbu pēc tam, arī aizguva šos principus. «No industrijas viedokļa mēs atbalstām regulācijas ieviešanu, un pozitīvi jāvērtē tas, ka tikai pēc pusotra gada, kopš darbu Latvijā sāka šīs nozares pirmais uzņēmums, jau tiek domāts par regulējumu – Lielbritānijā tā izstrāde aizņēma 10 gadus. Tā ir mazākas valsts priekšrocība,» viņš piebilda.

Būtiski, ka šobrīd aizņēmēju aizsardzība ir jau ieviesta, un, izstrādājot regulējumu, kas aizsargās investorus, tā pastarpināti aizsargās arī ārējos investorus.

Otrs aspekts regulācijai, kāpēc nereti paši tirgus dalībnieki iestājas par tādas nepieciešamību, ir pašas industrijas aizsardzība, uzsvēra M. Šulte. «Esam jauna nozare, tirgū esam tik spēlētāju, cik esam, mums ir sava izpratne, un pašregulācijas kārtā mēs aizsargājam investorus. Taču tas neizslēdz iespēju, ka tirgū ienāk kāds negodprātīgs spēlētājs, kas darbojas pēc saviem principiem, un tas būtu liels negatīvs iespaids uz visu industriju,» viņš uzsvēra.

Go to Top