Valdības lēmums par ieņēmumu palielināšanu no nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumiem, no nākamā gada licences maksās ik gadu iekasējot papildu 3 miljonus eiro jeb 4,5 reizes vairāk nekā šobrīd, iznīcinās konkurenci ne tikai starp nozares uzņēmumiem, bet būtiski to mazinās kopējā patēriņa kreditēšanas tirgū, jo uzņēmumi nespēs konkurēt ar bankām, norāda Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

“Valdība savu lēmumu par papildu ieņēmumiem pamato ar inflācijas, vidējās algas un nozares darbības pieaugumu. Tomēr neviens no šiem rādītājiem nav audzis vairāk nekā četras reizes. Turklāt svarīgi uzsvērt, ka šī gada jūlijā stājās spēkā grozījumi, ar kuriem tika ierobežota gada procentu likme – atkarībā no aizdevuma termiņa 4 līdz 21 reizei, kas rezultēsies nozares darbības samazinājumā. Tas nozīmē, ka šis lēmums ir ātrs risinājums papildu ieņēmumiem uz papīra, nevērtējot tā faktisko ietekmi uz finanšu tirgu un nozares uzņēmumiem,” norāda asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Asociācijas ieskatā valdības lēmums attiecināt nodevas palielinājumu tikai uz nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz distances kredītus, būtiski kropļos patēriņa kreditēšanas tirgu un mazinās konkurenci tajā.

“Pēc pēdējām izmaiņām likumdošanā tirgu jau ir atstājuši vairāki mazie nozares spēlētāji. Prognozēju, ka vēl daļa decembrī nepagarinās licenci, līdz ar to šādu papildu izmaksu pieaugumu uzņēmumi nespēs nodrošināt. Ja valdība rosina izmaksu pieaugumu finanšu tirgus dalībniekiem, tad arī banku sektorā šis jautājums ir jāpārskata, lai saglabātu vismaz teorētisku iespēju konkurēt,” skaidro Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš, vienlaikus norādot, ka Konkurences padomei būtu jāizvērtē pēdējo trīs gadu pieņemtie valdības un Saeimas lēmumi banku un nebanku kreditēšanas sektorā, analizējot tos no konkurences perspektīvas.

Asociācija uzskata, ka valsts nodeva nevar būt instruments, lai iegūtu papildu ienākumus valsts budžetā, bet gan tā tiek veikta, lai nodrošinātu nozares uzraudzības funkciju. Līdz šim veiktās iemaksas pilnībā sedz Patērētāju tiesību aizsardzības centra izdevumus, turklāt veidojās pārpalikums, līdz ar to asociācija uzskata, ka nav pamata iemaksu palielinājumam.

Piedāvātā nodevas maksa arīdzan ir nesamērīga, ja salīdzina to ar maksājumiem, ko veic Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi. Lietuvā ir noteikta maksa 0,0125% no ikgadējās vidējās izsniegto neatmaksāto patēriņa kredītu summas, savukārt Igaunijā maksājums ir no 0,01% no izsniegto neatmaksāto patēriņa kredītu summas.