Šodien pētījuma “Latvijas nebanku patērētāju kreditēšanas nozares attīstība” prezentācijas ietvaros tika sniegts visaptverošs ieskats nozares attīstībā – regulējuma izmaiņās, kredītportfeļa kvalitātē un procentu likmēs, salīdzinājumā ar banku sektoru, kā arī reputācijas jautājumos. Kā atklāj “Norstat” sabiedriskās domas aptauja – 55% aptaujāto pēdējo piecu gadu laikā nozarē pamanījuši uzlabojumus. Nebanku patēriņa kreditēšanas nozares pienesums valsts kopbudžetā 2022. gadā bija vairāk nekā 26,89 milj. eiro, un šobrīd nozarē kopā tiek nodarbināti vairāk nekā 1300 darbinieku. 

Neatkarīgais pētījums veikts, jo šī nozare, līdz ar Fintech nozari, piedzīvojusi strauju attīstību kā Latvijā, tā citviet pasaulē, un tās pienesumu valsts finanšu jomas attīstībā, kā arī eksportspējas veicināšanā, nav iespējams ignorēt.2021. gadā nebanku nozares izsniegtais kopējais patēriņa kredītu apjoms sasniedza vairāk nekā 350 milj. eiro, savukārt, banku sektora privātpersonām izsniegto kredītu apjoms, neiekļaujot kredītkaršu apjomu, 2022. gadā sasniedza 365,5 milj. eiro. Ja salīdzina aizņēmumu likmes, tad banku sektorā, neiekļaujot kredītus mājokļa iegādei, tie ir aptuveni 16% nebanku sektorā, pēc 2019. gada izmaiņām regulējumā, tie ir aptuveni 19-24% procenti, atkarībā no kredītu veida (vidējās svērtās aizdevumu likmes). Pelņas rādītāji 2021. gadā ievērojami samazinājusies kopš 2019., sasniedzot 27,85 milj. eiro atzīmi, kamēr banku sektora peļņa 2022. gadā sasniedza 325.046 milj. eiro atzīmi.

Prof. Arnis Sauka, neatkarīgā pētījuma autors: “Analizējot nebanku kreditēšanas uzņēmumus un to darbību Latvijā šobrīd, ir sajūta, ka piedāvātie pakalpojumi krietni pietuvojušies banku piedāvājumam. Izsniegto kredītu summa, pēc kādas patērētāji griežas pie kredītdēvējiem nebanku sektorā, joprojām ir mazāka, jo biežākie iemesli saistīti tieši ar negaidītu izdevumu segšanu. Sabiedrības, tāpat kā nereti regulatoru un likumdevēju neizpratne par saistību starp risku un likmi, ir zināma problēma. Nebanku sektora kredītdēvēji ir tie, kas nodrošina iespēju aizņemties arī tiem klientiem, kam aizdevums nebūtu pieejams citur, turklāt nozares procentu likmes ir regulētas no valsts puses. Tajā pašā laikā, līdz ar tehnoloģiju jomas nozīmes pieaugumu nozarē, izstrādāti maksātspējas noteikšanas modeļi, kā rezultātā audzis arī atteikto kredītu skaits – 2022. gadā fiksēta termiņa nebanku kredīti jaunajiem klientiem tiek noraidīti vidēji 74.6% gadījumu, kas atspoguļo uzņēmumu vēlmi risku izkalkulēt. Iedziļinoties nozares niansēs un pētot reālo situāciju šobrīd, ir skaidrs, ka nepieciešams turpināt darbu pie valsts datubāžu funkcionalitātes, tostarp pieejamās informācijas uzlabošanas, kā arī, iespējams, pie kredītinformācijas birojiem uzturēta, visiem tirgus dalībniekiem saistoša pašatteikšanās reģistra izveides, kas pēc līdzīga principa darbojas azartspēļu jomā.”

Savukārt, par to, kā uz nozarē notiekošo reaģējusi sabiedrība, atklāj pētījumu aģentūras “Norstat” šī gada martā veiktā sabiedrības domas aptauja. Tas atklāja, ka nebanku kredītu lietotāju vidū šobrīd būtiski vairāk ir tādu, kam attieksme ir pozitīva un neitrāla – 70%, un atbilstoši būtiski mazāk negatīvi noskaņoto – 28%. Arī lietotāju vidū nozares kopējais novērtējums pēdējo piecu gadu laikā, kā to atklāj 55% respondentu, ir daudz pozitīvāks: statistiski nozīmīgi vairāk kā visā sabiedrībā kopumā tiek norādīts, ka nozarē ir uzlabojumi.

Linda Ezera, pētījumu aģentūras “Norstat Latvija” vadītāja: “Datos pamanāms, ka izmaiņas un uzlabojumus nozarē visvairāk pamanījuši 26-35 gadus veci respondenti, ekonomiski aktīvi Latvijas iedzīvotāji, bet pretēji – pasliktināšanos novērojuši seniori. Tas, ka palielinājusies sabiedrības kopējā finanšu pratība, atspoguļojās arī aptaujā – absolūtais vairākums, izvēloties aizdevēju, pievērš uzmanību procentu likmei, aizdevēja uzticamībai un reputācijai. Tā arī iezīmējas tendence, ka nonākot situācijā, kad steidzami nepieciešami 1000 eiro, vairums tomēr izmantotu savus iekrājumus vai aizņemtos no kāda tuvinieka, un tikai pēc tam apsvērtu kādus no pieejamajiem aizdevēju pakalpojumiem.”

Visbeidzot, analizējot nozares attīstību Latvijā, ļoti būtisks ir bijušas izmaiņas, ko piedzīvojis nozares regulējums – pēdējās vērienīgākās izmaiņas tas piedzīvoja 2019. gadā, kad tika samazinātas procentu likmes, ierobežota īstermiņa aizdevumu maksimālā summa, pilnveidots maksātspējas vērtēšanas process, kā arī noteikti aizliegumi reklamēties. Kā rezultātā sekojušas pārmaiņas nozarē. Ieskatu sniedz Fintech Latvija asociācija vadītāja Tīna Lūse: “Ļoti lielas likmes, īsi termiņi un kredītu pagarināšana ir tās trīs lietas, kas nozarē vairs nepastāv, jo, pirmkārt, to ierobežo spēkā esošais regulējums, un otrkārt, šīs nozares uzņēmumi, klientu apkalpošanas jomā, ir vieni no pamatlicējiem datos un tehnoloģijās balstītai pieejai, lielu uzsvaru liekot uz datu bāžu izveidošanu un pilnveidošanu, scoring sistēmām,  kas tad attiecīgi ļauj skrupulozi vērtēt klientu maksātspēju. Kā rezultātā, varētu teikt, ka frāze “ātrie kredīti” pašreiz raksturo tikai to, cik ātri nozare spēj pieņemt lēmumu –  izsniegt vai neizsniegt kredītu. Tāpat jāsecina, ka normatīvo izmaiņu rezultātā tirgū palikuši nobrieduši uzņēmumi ar labu korporatīvo pārvaldību, kas spēj piesaistīt finansējumu publiskajos kapitāla tirgos. Tāpat, ne mazāk svarīgi, ka šī joma, parāda, ka Latvijā bāzēti uzņēmumi ir eksportspējīgi un jau šobrīd plaši pārstāvēti citos tirgos.”

Prof. Arņa Saukas pētījums veikts 2023. gada sākumā, balstoties uz publiski pieejamo statistiku, FLA biedru aptauju un ekspresintervijām, kā arī FLA sniegto informāciju. Tajā piedalījās: 4FINANCE AS, DelfinGroup (Banknote), VIZIA FINANCE SIA, NORDIC FINANCE SIA, MOGO AS, PRIMERO FINANCE AS, IPF DIGITAL LATVIA SIA, kas ir vairāk nekā 50% no nozares, pēc izsniegto nebanku patēriņa kredītu apjoma.

“Norstat” aptauja veikta 2023. gada martā, internetā aptaujājot 1000 iedzīvotājus Latvijā vecumā no 18 līdz 74 gadiem.